Mārtiņdiena

Mārtiņi Saules gada ritā iezīmē pusceļu no Miķeļiem līdz Ziemassvētkiem. Atbilstoši gadalaiku un zemnieka darba dzīves ritējumam, Mārtiņi noslēdz rudens lauku darbus un atver vārtus ziemai. Tas nozīmē, ka saimniecībā zemei bija jābūt apartai, beidzās ganu un pieguļas laiks, gatavojot krājumus ziemai, tika kauti lopi, bet labība - noglabāta klēts apcirkņos.

Tā kā Mārtiņi svinami rudenī, kad saimniecībā visa ir gana, tika gatavots bagātīgs mielasts. Saimniece galdā cēla zirņu, kartupeļu un kaņepju pītes jeb pikas, vārītu liellopa gaļu, desas, maizi, speķa pīrāgus un saldus raušus, bet saimnieks - Mārtiņiem brūvēto alu.